Kun tulin Helsinkiin...

Kun tulin Helsinkiin, opettelin heti ulkoa kaupungin.

Istuimme Laatu-Haitissa ja keskustelimme runoudesta,

erilaisista avioliitoista, politiikasta,

ja ilta kului rattoisasti.

Ajattelin jonkin tapahtuman prototyyppiä, yksinkertaista muotoa,

kuten "ihminen haluaa tuottaa iloa

toiselle ihmiselle",

aamulla istuin mustassa tuolissa, ikkunasta näkyi

valtionarkiston nurkka, ikkunalaudalla

oli korissa omenoita.

En lähde tästä mihinkään pitkään aikaan.

Translated by Hasso Krull

 

Helsingisse tulles õppisin selle linna otsekohe pähe.

Istusime Laatu-Haitis ja rääkisime luulest,

erinevatest abieluvormidest, poliitikast,

ja õhtu kulges mõnusasti.

Mõtlesin mingi sündmuse prototüübile, lihtsale vormile,

näiteks „inimene tahab teisele inimesele

rõõmu teha”,

hommikul istusin mustas toolis, aknast paistis

riigiarhiivi nurk, aknalaua peal

oli õunakorv.

Siit ma tükk aega enam kuhugi ei lähe.

Penti Sārikoski
Translated by Maima Grīnberga

Kad ierados Helsinkos, tūlīt mācījos pilsētu no galvas.

Sēdējām alus bārā un runājām par dzeju,

dažādām laulībām, politiku,

un vakars pagāja lieliski.

Domāju par kāda gadījuma prototipu, vienkāršu formu,

piemēram, “cilvēks grib otram cilvēkam

sagādāt prieku”,

no rīta sēdēju melnā krēslā, pa logu bija redzams

valsts arhīva stūris, uz palodzes

grozā āboli.

Ilgi nekur nebraukšu prom no šejienes.

Пентти Саарикоски
Translated by Ekaterina Vorobeva

 

Приехав в Хельсинки, я первым делом осмотрелся.

Сидя в ресторане «Гаити», мы обсуждали поэзию,

Чужие браки, политику,

И проводили весело вечер.

Я размышлял об истоках какого-нибудь события, о простой форме,

Как «человек хочет доставить радость

Другому человеку»,

А по утрам я сидел на черном стуле, из окна виднелся

Угол госархива, на подоконнике

В корзине лежали яблоки.

Долго теперь никуда не уеду отсюда.

Translated by Bo Carpelan

 

När jag kom till Helsingfors lärde jag mig genast stan utantill.

Vi satt på ölschappet och diskuterade poesi,

olika äktenskap, politik,

och kvällen förflöt angenämt.

Jag tänkte på prototypen for något handelseförlopp, en enkel form,

som t.ex. "mänskan vill skänka

sin medmänska glädje",

om morgonen satt jag i en svart stol, från fönstret syntes

statsarkivets hörn, på fönsterbrädet

äppel i en korg.

Härifrån ger jag mej inte av någonstans på en lång tid.


  • Country in which the text is set
    Finland
  • Featured locations
    Helsinki
  • Impact

    The collection Kuljen missä kuljen (I wander where I wander) was published in 1965. The poems describe a poet lost in his writing and readers are invited to participate in this process. The collection opens with a series of poems devoted to Helsinki, which forms the backdrop to the poet’s wanderings, memories and impressions. The poems are collages that combine very concrete, rapid everyday scenes and events with political and existential musings.

    Although the poems were written in the 1960s, some of the places they refer to are still recognizable today (Kauppahalli, Kulosaaren Casino, Rautatieasema, Suurkirkko and Kaisaniemen puisto). Others have faded into history, like much of the former atmosphere of Finland’s capital.

    Saarikoski is regarded as an important modernizer of Finnish poetic language.

    Ritva Hapuli

  • Balticness

    As a central feature of Helsinki’s location, the Baltic Sea certainly forms part of Saarikoski’s poetic landscape. His work provides glimpses of the sea but also refers to it in terms of the geo-political neighbourhood along its shores.

    Ritva Hapuli

  • Bibliographic information

    kuljen missä kuljen. Helsinki, Otava 1965; Tähänastiset runot. Helsinki, Otava 1978, 141-185.

     

  • Translations
    Language Year Translator
    German 2010 Gisbert Jänicke
    Swedish 1969 Bo Carpelan
  • Year of first publication
    1965
  • Place of first publication
    Finland